Definition
▶
izcilība
Izcilība ir augstākais kvalitātes līmenis, kas parasti tiek sasniegts noteiktā jomā vai darbībā.
التميز هو أعلى مستوى من الجودة الذي يتم تحقيقه عادةً في مجال أو نشاط معين.
▶
Viņš tika atzīts par izcilību savā profesijā.
تم الاعتراف به كتميز في مهنته.
▶
Izcilība izglītībā ir mūsu skolas mērķis.
التميز في التعليم هو هدف مدرستنا.
▶
Viņas izcilība mākslā iedvesmoja daudzus jaunus māksliniekus.
تميزها في الفن ألهم العديد من الفنانين الشباب.