Definition
▶
izcilība
Izcilība ir augstākais kvalitātes līmenis, kas norāda uz izciliem sasniegumiem vai prasmēm kādā jomā.
L'excellence est le plus haut niveau de qualité, indiquant des réalisations ou des compétences exceptionnelles dans un domaine.
▶
Viņas izcilība mākslā ir atzīta visā pasaulē.
Son excellence en art est reconnue dans le monde entier.
▶
Izcilība izglītībā ir svarīgs mērķis katram studentam.
L'excellence en éducation est un objectif important pour chaque élève.
▶
Uzņēmums lepojas ar savu izcilību klientu apkalpošanā.
L'entreprise est fière de son excellence dans le service à la clientèle.