Definition
▶
brīnišķīgs
Brīnišķīgs ir vārds, kas apzīmē kaut ko izcili skaistu, patīkamu vai brīnišķīgu.
מילה המתארת משהו יפהפה, נעים או נפלא.
▶
Šis ir brīnišķīgs vakars, un es to ļoti baudu.
זה ערב נפלא, ואני נהנה ממנו מאוד.
▶
Viņas brīnišķīgā balss aizrāva visus klausītājus.
קולה הנפלא שלה ריתק את כל המאזינים.
▶
Mūsu ceļojums uz jūru bija brīnišķīgs piedzīvojums.
הטיול שלנו לים היה הרפתקה נפלאה.