Definition
▶
neapmierinātība
Neapmierinātība ir stāvoklis, kad cilvēks jūtas neapmierināts vai neapmierināts ar kaut ko, piemēram, ar savu dzīvi vai situāciju.
אכזבה היא מצב שבו אדם מרגיש לא מרוצה או לא שבע רצון ממשהו, כמו מחייו או ממצב כלשהו.
▶
Viņa izteica savu neapmierinātību par darba apstākļiem.
היא הביעה את אכזבתה מהתנאים בעבודה.
▶
Neapmierinātība ar valdības lēmumiem pieaug.
הלא מרוצה מההחלטות של הממשלה גדל.
▶
Daudzi cilvēki piedzīvo neapmierinātību, kad viņi nesaņem to, ko gaidīja.
הרבה אנשים חווים אכזבה כשלא מקבלים את מה שהם ציפו לו.