Definition
▶
harmonija
Harmonija ir stāvoklis, kad dažādi elementi saskan un veido vienotu un patīkamu kopumu.
הרמוניה היא מצב שבו אלמנטים שונים מתאימים זה לזה ויוצרים מכלול מאוחד ונעים.
▶
Mūzikas skaņdarbs bija pilns ar harmoniju.
היצירה המוזיקלית הייתה מלאה בהרמוניה.
▶
Viņu attiecībās valdīja harmonija un sapratne.
במערכת היחסים שלהם הייתה הרמוניה והבנה.
▶
Daba un māksla var radīt lielu harmoniju.
הטבע והאומנות יכולים ליצור הרמוניה גדולה.