Definition
▶
izcilība
Izcilība ir augstākais sasniegums vai kvalitāte, kas izceļas pār pārējām.
L'eccellenza è il massimo conseguimento o qualità che si distingue dalle altre.
▶
Viņas darbs ir patiesi izcilība, kas iedvesmo citus.
Il suo lavoro è davvero un'eccellenza che ispira gli altri.
▶
Izcilība izglītībā prasa lielu ieguldījumu un apņēmību.
L'eccellenza nell'istruzione richiede un grande impegno e determinazione.
▶
Šī uzņēmuma izcilība ir atzīta visā nozarē.
L'eccellenza di questa azienda è riconosciuta in tutto il settore.