Definition
▶
nabadzība
Nabadzība ir stāvoklis, kad cilvēkam nav pietiekami līdzekļu, lai apmierinātu savas pamata vajadzības, piemēram, pārtiku, apģērbu un mājokli.
貧困とは、人が食料、衣服、住居などの基本的な必要を満たすための十分な資源を持っていない状態です。
▶
Daudzi cilvēki cīnās ar nabadzību un nevar atļauties pat pamata pārtiku.
多くの人々が貧困と戦い、基本的な食料さえも手に入れることができません。
▶
Nabadzība bieži noved pie sociālās izolācijas un izglītības trūkuma.
貧困はしばしば社会的孤立や教育の不足につながります。
▶
Valdība ievieš programmas, lai mazinātu nabadzību sabiedrībā.
政府は社会における貧困を軽減するためのプログラムを導入しています。