Definition
▶
izcilība
Izcilība ir augstākais kvalitātes līmenis, kas izpaužas izciliem sasniegumiem un prasmēm.
卓越性は、優れた業績やスキルに現れる最高の品質レベルです。
▶
Viņas izcilība mākslā ir atzīta visā pasaulē.
彼女の芸術における卓越性は世界中で認められています。
▶
Izcilība sportā prasa daudz darba un apņēmības.
スポーツにおける卓越性は多くの努力と決意を必要とします。
▶
Izcilība uzņēmējdarbībā var nodrošināt labus rezultātus.
ビジネスにおける卓越性は良い成果をもたらすことができます。