Definition
▶
harmonija
Harmonija ir stāvoklis, kad divas vai vairākas daļas ir savienotas vai saskaņotas, radot vienotu un patīkamu kopumu.
調和とは、二つ以上の部分が結びつき、調和して、統一感のある心地よい全体を生み出す状態です。
▶
Mūzikas harmonija rada patīkamu atmosfēru koncertā.
音楽の調和がコンサートで心地よい雰囲気を作り出します。
▶
Viņas attiecībās valda harmonija, kas ļauj viņiem labi saprasties.
彼女の関係には調和があり、彼らはよく理解し合っています。
▶
Daba un cilvēki var dzīvot harmonijā, ja abi puses to vēlas.
自然と人間は、両者が望むなら調和して生きることができます。