Definition
▶
brīnišķīgs
Brīnišķīgs ir vārds, kas apzīmē kaut ko ļoti skaistu, izcilu vai lielisku.
美妙的这个词指的是非常美丽、卓越或杰出的事物。
▶
Šī grāmata ir brīnišķīga un man ļoti patika.
这本书很精彩,我非常喜欢。
▶
Viņas dziedājums bija brīnišķīgs un aizkustināja visus klausītājus.
她的歌声精彩动人,打动了所有听众。
▶
Brīnišķīgs laiks pavadīts kopā ar draugiem rada neaizmirstamas atmiņas.
与朋友共度的美好时光创造了难忘的回忆。