Definition
▶
izcilība
Izcilība ir augstākais kvalitātes līmenis, kas raksturo izcilu sasniegumu vai spējas.
卓越是指最高质量水平,表征卓越成就或能力。
▶
Viņas izcilība sportā ir iedvesmojusi daudzas jaunas atlētes.
她在体育方面的卓越激励了许多年轻运动员。
▶
Izcilība uzņēmējdarbībā prasa nepārtrauktu attīstību un inovācijas.
企业中的卓越需要持续的发展和创新。
▶
Izcilība izglītībā ir svarīga, lai sagatavotu studentus nākotnes izaicinājumiem.
教育中的卓越对准备学生面对未来挑战至关重要。