Definition
▶
nepietiekamība
Nepietiekamība ir stāvoklis, kad resursu vai spēju ir par maz, lai apmierinātu noteiktas vajadzības vai prasības.
عدم كفاية هو حالة تكون فيها الموارد أو القدرات غير كافية لتلبية احتياجات أو متطلبات معينة.
▶
Šajā projektā ir liela nepietiekamība resursu sadalē.
في هذا المشروع، هناك نقص كبير في توزيع الموارد.
▶
Nepietiekamība pārtikā ir nopietna problēma daudzās valstīs.
عدم الكفاية في الغذاء هي مشكلة خطيرة في العديد من البلدان.
▶
Viņas nepietiekamība zināšanās par šo tēmu radīja grūtības darbā.
عدم كفاية معرفتها في هذا الموضوع سبب صعوبات في العمل.