Definition
▶
nepietiekamība
Nepietiekamība ir stāvoklis, kad kaut kāda resursa vai kvalitātes nav pietiekami, lai apmierinātu vajadzības vai prasības.
Unzulänglichkeit ist der Zustand, in dem eine bestimmte Ressource oder Qualität nicht ausreicht, um Bedürfnisse oder Anforderungen zu erfüllen.
▶
Šajā skolā ir nepietiekamība mācību materiālu jomā.
In dieser Schule gibt es eine Unzulänglichkeit im Bereich der Lehrmaterialien.
▶
Lai realizētu projektu, bija nepieciešams pārvarēt nepietiekamību finanšu līdzekļu jomā.
Um das Projekt zu realisieren, musste die Unzulänglichkeit in Bezug auf finanzielle Mittel überwunden werden.
▶
Veselības aprūpes sistēmā ir nopietna nepietiekamība resursu ziņā.
Im Gesundheitswesen gibt es eine ernsthafte Unzulänglichkeit in Bezug auf Ressourcen.