Definition
▶
svētība
Svētība ir dievišķa labvēlība vai svētīts stāvoklis, kas sniedz mieru un laimi.
La benedizione è la benevolenza divina o uno stato benedetto che porta pace e felicità.
▶
Viņas svētība bija jūtama visā baznīcā.
La sua benedizione era percepibile in tutta la chiesa.
▶
Es jutos svētīts, kad saņēmu šo dāvanu.
Mi sono sentito benedetto quando ho ricevuto questo regalo.
▶
Svētība, ko viņa deva, mainīja visu mūsu dzīvi.
La benedizione che lei diede cambiò tutta la nostra vita.