Definition
▶
nepietiekamība
Nepietiekamība ir stāvoklis, kad kaut kas nav pietiekošā daudzumā vai kvalitātē, lai apmierinātu vajadzības vai prasības.
불충분은 어떤 것이 필요나 요구를 충족시키기 위해 충분한 양이나 질이 아닐 때의 상태입니다.
▶
Šajā projektā ir jūtama nepietiekamība resursu nodrošināšanā.
이 프로젝트에서는 자원 제공의 불충분함이 느껴진다.
▶
Nepietiekamība izglītībā var negatīvi ietekmēt bērnu attīstību.
교육의 불충분함은 아이들의 발달에 부정적인 영향을 미칠 수 있다.
▶
Pārtikas nepietiekamība ir nopietna problēma daudzās valstīs.
식량의 불충분함은 많은 나라에서 심각한 문제이다.