Definition
▶
neapmierinātība
Neapmierinātība ir emocionāla stāvokļa sajūta, kad cilvēks nav apmierināts ar situāciju, rezultātiem vai dzīves apstākļiem.
불만은 사람이 상황, 결과 또는 생활 조건에 만족하지 않을 때의 정서적 상태를 나타냅니다.
▶
Viņas neapmierinātība ar darbu lika viņai meklēt jaunu pozīciju.
그녀의 일에 대한 불만이 그녀로 하여금 새로운 직장을 찾게 했다.
▶
Sabiedrības neapmierinātība ar valdības lēmumiem pieauga.
정부의 결정에 대한 사회의 불만이 증가했다.
▶
Neapmierinātība par dzīves apstākļiem var radīt stresu un depresiju.
생활 조건에 대한 불만은 스트레스와 우울증을 유발할 수 있다.