Definition
▶
izcilība
Izcilība ir augstākais kvalitātes līmenis, kas tiek sasniegts noteiktā jomā vai darbībā.
탁월함은 특정 분야나 활동에서 달성된 최고의 품질 수준입니다.
▶
Viņas izcilība mākslā ir pazīstama visā valstī.
그녀의 예술에서의 탁월함은 전국적으로 유명하다.
▶
Izcilība uzņēmējdarbībā prasa smagu darbu un apņēmību.
비즈니스에서의 탁월함은 노력과 결단력을 요구한다.
▶
Skola veicina izcilību mācībās, motivējot skolēnus sasniegt labākos rezultātus.
학교는 학생들이 최고의 성과를 달성하도록 동기를 부여함으로써 학업에서의 탁월함을 촉진한다.