Definition
▶
svētība
Svētība ir labvēlība vai svētums, kas tiek izteikts kā dāvana vai labvēlīgs notikums.
축복은 선물이나 유리한 사건으로 표현되는 호의나 성스러움입니다.
▶
Mēs saņēmām svētību no priestera mūsu kāzās.
우리는 결혼식에서 사제의 축복을 받았습니다.
▶
Svētība ir svarīga daļa no mūsu kultūras tradīcijām.
축복은 우리 문화 전통의 중요한 부분입니다.
▶
Viņš jūtas svētīts, ka viņam ir ģimene un draugi.
그는 가족과 친구들이 있어 축복받았다고 느낍니다.